12.08.2022, Piektdiena
Aktualitātes Pārgaujas apvienībā
  • SAZINIES AR PAŠVALDĪBU!
    Jautājumus Cēsu novada pašvaldībai varat iesūtīt rakstot uz e-pastu vestule@cesis.lv Atbilde uz jautājumiem tiks sagatavota un nosūtīta uz jūsu norādīto e-pastu!
Karte
Apmeklējumi šodien:
17, pašlaik vēro: 1.

» Aktualitātes



Tiek veidota sadarbība tūrisma jomā ar Pleskavas apgabalu

10. un 11. jūnijā mūsu novada pārstāvji sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu un novada pašvaldību devās uz Pleskavas apgabala Ostrovas pilsētu, lai piedalītos starptautiskā konferencē „Starptautiskais tūrisms kā reģionu attīstības faktors”.
Pasākums noritēja diskusijas veidā, kurā piedalījās Pleskavas apgabala un Ostrovas pilsētas administrācijas vadītāji, Latvijas konsule Pleskavā Irēna Putniņa, Pleskavas apgabala tūrisma firmu, viesnīcu īpašnieki, kā arī Vidzemes plānošanas reģiona un Smiltenes, Gulbenes, Rūjienas pašvaldību un tūrisma uzņēmumu pārstāvji.
Konferencē pirmām kārtām tika uzsvērts abu valstu ģeogrāfiskais tuvums. Pat no mūsu novada centra līdz Ostrovai attālums ir nieka 243 km. No Latvijas robežas Ostrova atrodas vien 89 km attālumā. Ostrova ir trešā lielākā pilsēta Pleskavas apgabalā ar 21 tūkstoti iedzīvotāju.
Runājot par tūrisma attīstības iespējām, Ostrovas administrācijas vadītājs Pāvels Miščenkovs un konsule Irēna Putniņa atzina, ka pirmais nozīmīgais solis jau sperts: šā gada sākumā Ostrovā tika izveidots Apvienotais Reģionālais tehniskais sekretariāts sadarbībai ar Eiropas Savienību (ARTES). Tādējādi jau tagad ir iespējams daudz vieglāk, ātrāk un lētāk iegūt vīzu iebraukšanai Krievijā. Latvijas konsulāts Pleskavā savukārt labprāt un operatīvi izdod vīzas īstermiņa tūrisma braucieniem uz Latviju.
Nākamais uzdevums, pēc P.Miščenkova teiktā, ir rast iespēju veidot kopīgus projektus, kas palīdzētu sakārtot tūrisma infrastruktūru abpus robežai, veicinātu tūrismu plūsmas palielināšanos abos virzienos, sekmētu pierobežas iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanos. 
Iepriecinoši, ka pēdējā laikā Pleskavas apgabalā uzceltas un sākušas darboties vairākas viesnīcas un ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumi. Arī konference notika nesen atvērtajā viesnīcā „Ostrov-Park”, kur pasākuma dalībniekiem bija iespēja aplūkot labiekārtotos un elegantos viesnīcas numurus, izzināt pakalpojumu cenas.
Viesnīcas „Smoļenka” īpašnieks Aleksandrs Mihailovs savukārt runāja par mārketinga nozīmi starptautiskā tūrisma attīstībā. Ir vairāki objekti, kuru potenciāls tūrismā vēl netiek novērtēts, piemēram, tā sauktā Staļina līnija, kas tika celta 20.gadsimta 30-jos gados pilnīgā slepenībā valsts rietumu robežas aizsardzībai. Pārāk niecīga ir arī informācijas aprite par kultūras, sporta notikumiem, festivāliem, īpaši pierobežas rajonos. Nepieciešams izstrādāt vienas divu dienu maršrutus, kartes ar vēsturiski nozīmīgiem objektiem, viesnīcām, kempingiem, degvielas uzpildes stacijām, veikaliem utt.
Ar interesi diskusijas dalībnieki aplūkoja Jura Leimaņa veidoto karti „Daudz interesantu vietu abpus Gaujai”, kas ir lielisks piemērs, kā nakšņošanas vietas sasaistīt ar to apkārtnē esošajiem tūrisma objektiem.
Krievijas puse uzsvēra, ka no Latvijas cer sagaidīt lielas tūristu grupas. Viņi ir gatavi izstrādāt speciālus maršrutus, piedāvāt viesnīcas par īpašām cenām. Iedvesmojoša bija saruna ar viesnīcas „Arina R” pārstāvēm, kas līdztekus ieteikumam apmeklēt tādus slavenus vēsturiskos objektus kā Pečori, Starij Izborsk, rosināja ielūkoties Krievijas virtuves muzejā, zooloģiskajā dārzā (Zoograd), viesoties pie slavena biškopja viņa bišu dravā.
Jautāti par mājražotāju piedāvājumu un iespēju apmeklēt kādu senu tradīciju kopēju, maizes cepēju, amatnieku, diskusijas dalībnieki atbildēja noraidoši – tādu neesot. Taču tas, iespējams, nozīmē vien to, ka šādi meistari Pleskavas pusē netiek apzināti.
Konferences dalībniekiem bija iespēja pašiem pārliecināties par zivju sagatavošanas prasmi, ko pārliecinoši parādīja „Pskovribhoz” asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Malovs, uz dzīvas uguns sagatavodams gardus kraukšķus no zandarta apakšžokļa daļas. Kas zina, starpvalstu sadarbībai turpinoties, Alekseju Malovu varētu ielūgt uz kādu zivju pagatavošanas kulināro darbnīcu plašākai publikai mūsu novadā.  
Rudīte Vasile

© 2013 Pārgaujas novada pašvaldība.
Izstrādāts: 101.lv